ССЫЛКИ


Tibetas budisma skolas


Astotajā gadsimtā mītiem apvītajā, sniegotajā kalnu zemē Tibetā valdīja karalis Trisongs Devcens. Viņš izlēma mainīt valsts reliģiju un uzaicināja no Indijas diženo meistaru Padmasambhavu (uz lotosa dzimušais) ar nolūku pievērst tibetiešu tautu budismam.

Padmasambhava (Guru Rinpoče) pārspēja pastāvošās bon reliģijas (kuru, pēc SV XIV Dalailamas iniciatīvas, dēvē par piekto Tibetas budisma skolu) ekspertus gan teorētiskajā disputā, gan arī maģisko spēku demonstrējumos, un tie bez ierunām pieņēma budismu. Tā Guru Rinpoče kļuva par Ņingmas budisma līnijas dibinātāju Tibetā. Vārds ņingma nozīme “vecā”; bieži tiek teikts “veco tulkojumu skola”, jo, nostiprinoties budismam Tibetā, daudzi indiešu budisma teksti no sanskrita tika tulkoti tibetiešu valodā. Par šīs līnijas aizsācēju tiek uzskatīts sākotnējais buda Samantabhadra (Kuntuzangpo –tib.). No viņa mācību saņēma buda Amitabha, kura emanācija bija Padmasambhava; Guru Rinpoče, savukārt, zināšanas nodeva tālāk tibetiešu mācekļiem.

Budismā īpaši svarīgi ir saglabāt līnijas nepārtrauktības principu – skolotājs nodod zināšanas izredzētajam māceklim. Ņingmas tradīcijā šis likums vienmēr ir strikti ievērots, turklāt visveiksmīgākā mācekļa prāts tiek apvienots ar meistara prātu, tādejādi saglabājot arī līnijas prāta enerģētisko potenciālu. Ņingmas skolu mēdz dēvēt arī par sarkano cepuru skolu, jo Guru Rinpoče no budas Amitabhas saņemto sarkano enerģiju izplatīja pa visu līniju.

Sarkanā krāsa ir darbības krāsa, tā ir spēcīga un stingra, dažkārt pat asa un agresīva enerģija. Šīs īpašības atšķir vissenāko Tibetas budisma skolu no pārējām šīs zemes budisma skolām.

Guru Rinpoče dzīves laikā uzrakstīja daudzus traktātus Vadžrajānas (pastāv arī Hīnajānas un Mahājānas mācības) budisma mācībā. Mūsdienās ir izdoti meistara kopotie raksti. Pārējie svarīgākie līnijas teksti ir Long Čen Rabdžama (1308-1363) darbs “Dharmadatu vērtību krātuve” un Patrula Rinpočes grāmata “Mana nevainojamā skolotāja vārdi”.

Senāk garīgajiem skolotājiem Tibetas plašajā, kalnainajā zemē bija grūti sazināties, lai vienotos par kopīgu budisma līniju visā valstī, tāpēc laika gaitā radās vēl trīs galvenās budisma līnijas: Kagju, Sakja un Geluk līnija.

Kagju līniju Tibetā aizsāka Marpa Lotsava (1012-1098). Šī skola pilnībā balstījās un balstās uz mācības transmisiju tiešā ceļā – meistars zināšanas mutiski nodod māceklim, tāpēc skolotāja un audzēkņa garīgā saikne ir ļoti cieša. Par šīs līnijas aizsācēju uzskata budu Vadžradhāru, kas zināšanas nodeva Tilopam, bet tas, savukārt, Naropam, līdz tās sasniedza Marpu. Marpa mācību aiznesa uz Tibetu un nodeva diženajam joginam un dzejniekam Milarepam, bet nepārspētais Mahāsidha tās novēlēja Gampopam. Līnijas svarīgākie teksti ir "Milarepas simts tūkstoši dziesmu" - grāmata dzejā un Gampopas klasiskais darbs “Vērtīgā atbrīves rota”.

Kagju līnija sazarojās četrās galvenajās skolās: Karma Kagju, Phaktru Kagju, Barom Kagju un Capla Kagju un astoņās vēlāk izveidotajās skolās, pie kurām pieder arī mūsu valstī praktizētā, Drikung Kagju skola.

Vienlaicīgi ar Kagju līniju Tibetā radās Sakja līnija. To 1073. gadā izveidoja indiešu mahāsidha, jogins un tantriķis Virupa. Skolas galvenais teksts ir Hevadžras tantra. Tibetā šo mācību aizsāka Lotsava Bromi, bet par pirmo līnijas Patriarhu kļuva Gunga–Njinbo (1092-1158) – līdzcietības dievības Avalokitešvaras emanācija, savukārt, viņa dēls Sodnams Czema – vieduma dievības Mandžušri emanācija izstrādāja Sakja līnijas doktrinu “ceļš-rezultāts”. Saskaņā ar šo doktrinu ceļa mērķis realizējas iešanas procesā. Arī mūsdienās budisti šo skolu dziļi ciena, jo tās vadītāji prot līdzsvarot intelektuālās zināšanas ar to praktisko pielietojumu.

Par Geluk līnijas (tikumīgo sekotāju skola) dibinātāju tiek uzskatīts Lama Conkapa (1357-1419). Līnija radās uz slavenā meistara Atišas un viņa mācekļa Bromtonpas izveidotās Kadam budisma skolas pamata. Lama Conkapa uzcēla lielisku kolsteri Gandan (Tušitas zemes), aktīvi izplatīja Kalačakras tantrisko mācību un uzrakstīja daudzsējumu darbu “Lamrim-Čenmo”. Turklāt viņš veiksmīgi savienoja klasisko Mahājānas budismu ar specifiskām Tibetas budisma mācībai raksturīgām formām, tāpēc šo skolu, salīdzinājumā ar citām, var uzskatīt par racionālu un mūsdienīgu.

Mūsu kopiena – Riga Drikung Ngaden Choling darbojas Drikung Kagju skolas ietvaros. Drikung Kagju budisma skolas lamas rosina sekotājus noklausīties mācību, to apcerēt (kontemplēt) un meditēt par dzirdēto, kā arī meistaru vadībā un patstāvīgi studēt sūtras un tantras. Īpaša loma ir skolotāja prāta dabas transmisijai māceklī. Skolas dibinātājs bija Dharmas valdnieks Džigtens Sumgons (1143-1217), kura diženais meistars Phagmo Drupā zināšanas bija saņēmis no Gampopas. Džigtena Sumgona galvenais darbs ir slavenais “Gong Čig” (Cēlās mācības vienotais mērķis) teksts. Dzīves laikā viņš pilnībā apguva Mahāmūdras sūtru un tantru sistēmas piecu daļu ceļu un ieteica to praktizēt saviem mācekļiem.


© Margarita Putniņa, 2015